pirmdiena, 2017. gada 1. maijs

1913. Gads pirms kara.

Fiksā iegriešanās grāmatnīcā vainagojās ar to, ka rokās trāpījās šī grāmata - Florians Iljess "1913. Gads pirms kara". Gribēju izlasīt informāciju par autoru un īsās anotācijas, taču viss beidzās ar to, ka turpat uz vietas sāku lasīt grāmatu, lappusi pēc lappuses. 



Nosaukums, manuprāt, ir tiešs un visaptverošs, precīzi pavēstot lasītājam, par ko būs stāsts. Un tomēr tas varētu arī maldināt potenciālus lasītājus un pircējus. Neko iepriekš par grāmatu nezinādama, es nodomāju, ka tas ir kāds kārtējais vēstures romāns par karu un vēl kaut ko. Taču tā gluži nav. Autors ļoti asprātīgā un meistarīgā veidā ir kompilējis, apkopojis un savienojis dažādu slavenu cilvēku dzīves notikumus un veidojis šo grāmatu 12 daļās. 1913. gads, 12 mēneši, Janvāris, Februāris, Marts un tā līdz Decembrim. Katrā nodaļā lasītājs var atrast interesantas detaļas par Ādolfa Hitlera, Tomasa Mana, Franca Kafkas, Marsela Prusta, Zigmunda Freida un citu dzīvēm. Biogrāfijas detaļas un dienasgrāmatu/ vēstuļu citāti ir paralēli savīti viena gada nogrieznī. Šī grāmata ir aizrautīga un viegla lasāmviela tiem, kas jebkad ir interesējušies par rakstnieku, mākslinieku un citu slavenu personu dzīvēm, viņa likteņa pavērsieniem un dzīves likumsakarībām kopumā. Piemēram, 1913. gadā Ādolfam Hitleram ir 24 gadi, un viņš tirgo atklātnes kā ielu mākslinieks, bet Francs Kafka ir saķēris iesnas un nodevies augkopībai un dobju ravēšanai. Tas viss notiek paralēli, un šie cilvēki paši varbūt vēl pat nenojauš, kādu ietekmi viņi radīs kultūras, domas un ideju attīstībā un cilvēces vēsturē. Interesanti, ka tieši 104 gadus atpakaļ, 1. maijā, Kokoška rakstījis Almai Mālerei: "Šodiena man nebija viegla, jo neesmu saņēmis no Tevis vēstuli". Taču mans mīļākais citāts ir atrodams grāmatas 116. lappusē. "Dzīve ir pārāk īsa un Prusts pārāk garš"...



Citāta komismu paspilgtina tas, ka Iljesa grāmata atrodas jaunumu plauktā līdzās Prusta nesen pārizdotajam eksemplāram "Germantu lokā", kas ir tikai trešā no septiņām cikla "Zudušo laiku meklējot" grāmatām. Nekas, Marsel, pienāks laiks, un es izlasīšu arī tavu gara darbu. Ja jau Džilindžera sievas to spēja paveikt (skandalozais Dailes teātra režisors Dž. Dž. Džilindžers vairākās intervijās ir minējis Marselu Prustu kā vienu no saviem mīļākajiem autoriem, un, atsaucoties uz dzelteno presi, režisors ir piespiedis visas savas (pagaidām) sešas sievas izlasīt visus Prusta darbus), arī man tas būs pa spēkam. Visam savs laiks. Jā, bet Iljesa grāmata ir kā kultūrvēstures stunda, patīkama un piepildīta. Tā varētu būt arī izklaidējoša dāvana intelektuālim, neatkarīgi no tā, vai viņš ir izlasījis visus Prusta darbus vai nav.

P. S. Paralēli notikumi un likumsakarības, kas saista visu pasauli ar neredzamām saitēm, protams, nav nekas jauns. Arī Jāņa Joņeva grāmata "Jelgava 94" sākas ar paralēliem notikumiem pusaudža dzīvē Jelgavā un Kurta Kobeina pašnāvību. Tāpēc, ka dzīve nav tikai šeit, tagad un ar tevi, dzīve ir visur.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru